ALA Internship
https://alausa.org/en/our-work/latvia-and-us/internship-program-in-latvia-and-the-us/
https://alausa.org/wp-content/uploads/2025/01/Prakses-vietu-apraksti-2025-1.pdf
https://alausa.org/wp-content/uploads/2025/01/Vadli%CC%84nijas-LV-2025.pdf
________________________________________________________________________________________
Latvija Nacionālais arhīvs (LNA) ir valsts arhīvs. Tam ir 20 struktūrvienības visā Latvijā. Arhīva galvenais uzdevums ir savākt, sakārtot un saglabāt sabiedrības radītos dokumentus un padarīt, tos pieejamus publikai. Arhīva uzkrāto informāciju iespējams iepazīt gan arhīva lasītāvās, gan attālināti, izmantojot pieejamās datu bāzes.
Latvijas Valsts arhīvs (LVA) ir viena no Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībām. LVA nodrošina par Latvijas vēsturi (no 1940. gada) uzkrāto dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Tas ieskaita Latvijas un ārvalstu personu fondus, trimdas latviešu organizāciju arhīvus, Latvijas PSR un Latvijas Republikas augstāko valsts pārvaldes institūciju un citu iestāžu, Rīgas un Jūrmalas pilsētas pašvaldību institūciju dokumentus. Arhīvā glabājas arī Latvijas ociāldemokrātijas, Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti par politiski represētajām (politically repressed) personām.
Personu fondi
Personu fondi ir daudzveidīgi dokumentu kopumi, kas uzkrājušies sabiedriski nozīmīgu personu darbības, arī ģimenes vai dzimtas pastāvēšanas laikā. Personu dokumenti ir nevien tradicionālā formāta papīra dokumenti, bet arī fotogrāfijas, fotofilmas, gleznas, skices, ex libris, diplomi, rokraksti u.c. dokumenti.
Latvijas Valsts arhīvs uzkrāj Latvijas, kā arī ārvalstīs dzīvojošo ar Latviju saistīto politisko, sabiedrisko, zinātnes, kultūras un mākslas darbinieku dokumentus un kolekcijas.
Ārvalstu dokumenti
Lielākā daļa no ārvalstu dokumentu klāsta ir latviešu trimdas organizāciju dokumenti, sākot ar laika periodu pēc II Pasaules kara, kad Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs sāka veidoties latviešu kopas, biedrības, apvienības un draudzes. Dokumenti liecina par latviešu trimdas organizāciju darbību Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā, nacionālās identitātes, valodas un kultūras stiprināšanā. Latvijas Valsts arhīvs turpina uzkrāt ārvalstu latviešu organizāciju dokumentus arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas
• Praktikantam būs iespēja iepazīties, ar arhīvista darbu Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts arhīvā strādājot Personu fondā un ārvalstu dokumentu nodaļā.
• Praktikants varēs arī pētīt savas ģimenes vēsturi, ņemot vērā, ka arhīva dokumentu kolekcijas aptver ne tikai Latvijas valsts iestāžu, bet arī trimdas organizāciju, gan privātpersonu visdažādāko jomu darbību
• Ļoti būtu vēlama interese par vēsturi, arī svešvalodu (angļu, vācu, krievu u.c.) zināšanas noderēs.
• Konkrēti darba pienākumi būs atkarīgi no praktikanta iepriekšējās pieredzes un zināšanām